Zemessardze un Jaunsardze
Latviešu tauta izsenis ir pazīstama ar mīlestību pret savu tēvzemi.
Protams, jebkura tauta mīl savu zemi, bet mums latviešiem šī mīlestība ir tik stipra tādēļ, ka, lai izcīnītu savu brīvību, neatkarību un līdz ar to arī savu valsti, mums nācies izturēt dažādus lielvaru mēģinājumus mūs pakļaut un iznīcināt mūsu nacionālo identitāti. Latvieši zina, ka ir labi, ja ir draugi un sabiedrotie, bet līdz galam var paļauties tikai uz sevi. Un tieši tādēļ tika dibināta Latvijas Republikas Zemessardze. Laika gaitā, Zemessardzei kļūstot par ļoti nozīmīgu organizāciju visas Latvijas ietvaros, tika dibināta arī jauniešu organizācija – Jaunsardze, kura savā būtībā līdzinās savai priekštecei. Lasīt tālāk...
Zemessardze
Pirmkārt jāuzsver, ka Zemessardze ir pilnīgi brīvprātīga organizācija. Latvijas pilsonis, kurš vēlās aizstāvēt Latviju, cīnoties ar pretinieku ‘’aci pret aci’’, bet nevēlās iesaistīties aktīvās armijas dienestā, var pieteikties dalībai Latvijas Republikas Zemessardzē. Zemessardzes mērķis ir pašsaprotams - iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Zemessardze ir Nacionālo Bruņoto Spēku sastāvdaļa un regulāro spēku rezerve, tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Ja kāds vēlās iestāties Zemessardzē, jāņem vērā, ka tas ir nopietns pienākums un atbildība.
Sabrūkot PSRS, visā Austrumeiropā risinājās dramatiski notikumi. 1991. gada janvārī Rīgā norisinājās barikādes. Tieši šis notikums bija galvenais iemesls kādēļ mūsu tautai radās pārliecība, ka ir nepieciešama tautas pašaizsardzības organizācija. 1991. gada 23. augustā tika pieņemts lēmums, par Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu, kurā bija teikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Uzreiz pēc Zemessardzes nodibināšanas sākās bataljonu formēšana. Dažu mēnešu laikā, Zemessardzē iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada Zemessargu skaits sasniedza jau 17 000, un Zemessardze kļuva par lielāko Latvijai uzticamo militāro organizāciju. Tikko dibinātās Zemessardzes dalībnieki nebija pietiekami ekipēti un apmācīti, darbojās civilistu drēbēs. Tomēr visām viņu darbībām papildus jaudu, kura trūka nepietiekamā aprīkojuma dēļ, deva degsme un pārliecība. Zemessargi darīja visu, lai uzturētu drošību Latvijā - sargāja Latvijas robežu, ķēra visdažādākos noziedzniekus un cīnījās ar kontrabandistiem, cīnījās pret dažādām dabas stihijām, bloķēja Padomju karaspēka daļas. Vēlāk, lai veiktu operatīvāku Zemessardzes darbu, Zemessardzes bataljoni tika iedalīti vairāku novadu vienībās. 2008. gadā par Zemessardzes komandieri tika iecelts pulkvedis Juris Zeibārts. Kopš 2011. gada 15. oktobra par Zemessardzes komandieri ir iecelts pulkvedis Leonīds Kalniņš.
Šobrīd Zemessardzei ir definēti konkrēti mērķi un uzdevumi:
- Aizsargāt valsts sauszemes teritoriju.
- Iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
- Piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.
- Pildīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;
- Sagatavot personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei.
- Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
- Veikt Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.
- Iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus.
- Nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktu nacionālajai drošībai nozīmīgu valsts objektu aizsardzību (apsardzību).
- Piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.
Šobrīt Zemessardzē dienē 550 karavīri un 10642 zemessargi. Šis Zemessardzes sastāvs ir sadalīts 3 novados, kuri sevī ietver 18 bataljonus, viens no tiem ir studentu bataljons. Zemessardze mūsdienās, ņemot vērā, ka tā nav profesionāla armija, ir moderni ekipēta un spēj nodrošināt ne tikai militāru operāciju organizēšanu un izpildi, bet arī veikt dažādus glābšanas darbus, piemēram, cilvēku meklēšana, ja tie pazūd mežā vai purvā. Zemessargi ir cilvēki, kurus vajag cienīt viņu atbildības, drosmes un, protams, patriotism dēļ.
Jaunsardze
1992. gadā tika izveidota Zemessardzes jaunatnes organizācija – Jaunsardze. Laikam ejot, Jaunsardze ir kļuvusi par lielāko jauniešu organizāciju Latvijā. Tā apvieno vairāk nekā 7000 zēnu un meiteņu vecumā no 12 līdz 18 gadiem.
Jaunsardzes centrs ir dibināts 2003. gadā. Tā ir iestāde, kura atrodas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Šis centrs veicina sadarbību ar mācību iestādēm visā Latvijā, tajā pašā laikā sadarbojoties arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Jaunsardzes centra par saviem galvenajiem mērķiem izvirza pilsonisko audzināšanu un jauniešu saturīgu brīvā laika pavadīšanu. Jaunsardze katram jaunietim sniedz iespējas attīstīt gan savas fiziskās dotības, gan arī izglītoties, saturīgi pavadot laiku. Jauniešos tiek ieaudzināta atbildība, biedriskums, drošsirdība, disciplīna un, protams, patriotisms.
Liela daļa izbijušo jaunsargu pēc 18 gadu sasniegšanas iestājas Zemessardzē. Daudzi pēc vidējās izglītības iegūšanas turpina mācības, lai vēlāk varētu kļūt par profesionāliem karavīriem. Šāda organizācija nodrošina pilnvērtīgas attīstības iespēas Latvijas jaunatnei, katrs uzņēmīgais jaunietis var pieteikties Jaunsardzei.