Mēs ikdienā nedomājam par tādu lietu kā izpeltņi, taču mūsdienās tas ir visai populārs ekstrēmā sporta veids. Un patiesībā interesanta ir to rašanās un attīstības vēsture.

Kā tas iesākās.
Par izpletņa izgudrošanu visbiežāk laurus plūc Sebastiens Lenormands, kurš demonstrēja izpletņa darbības principus 1783. gadā, taču tos iedomājies un skicējis bija jau Leonardo Da Vinči divus gadsimtus iepriekš.
Pirms Lenomarda ko līdzīgu mūsdienu izpletnim bija izgudrojis horvātu zinātnieks Fausts Vrančics, kurš izveidoja izpletni pēc Da Vinči skicēm un nolēca no Venēcijas torņa 1617. gadā, te jāpiezīmē, ka izpletnis bija pagalam nedrošs un varēja izjukt jebkurā brīdī. Velak vinš nopublicēja savas atziņas un jaunatklājumus par konstrukciju.
1785. gadā franču izgudrotājs Žans Pjērs Blanšārs izmēģināja izpletni no ievērojama augstuma, tiesa kā izmēģinājuma trusis, toreiz tika izmantots suns. Izmēģinājumums notika no gaisa balona.
Pirmais salokamais izpletnis.
1793. gadā Blanšārs apgalvoja, ka esot izglābies no nāves, pašam izlecot ar izpeltni no gaisa balona, kas esot aizdedzies un uzsprādzis. Tiesa, tam nav bijuši liecinieki un vēsture klusē vai viņš tiešam to izdarīja jeb tie bija meli. Taču viņa lielākais sasniegums ir salokāma izpletņa izgurošana, kuru viņš izveidoja no zīda. Līdz tam visi izpletņi bija veidoti ar nelokāmu rāmi.
Pirmais zināmais lēciens ar izpletni.
Kā pirmais dokumentētais lēciens ar izpletni notika 1797. gadā un to paveica Endrjū Gārnerins, kurš izmēģināja salokāmu bezrāmja izpletni, izlecot no gaisa balona 8000 pēdu augstumā.
Daži maz zināmi fakti no izpletņu vēstures.
1837. gadā Roberts Kokings iegāja vēsturē kā pirmais cilvēks, kas gāja bojā lecot ar izpletni.
1887. gadā Tomass Boldvins izgudroja izpletņa iejūgu. Kas būtiski paaugstināja drošību.
1890. gadā Pols Letermans un Katčene Paulusa ieviesa izpeltņa salicīšanas metodi tā, lai to varētu ielikt mugursomā, pirms atvērt. Paulusa arī bija demonstratore tādam izgudrojumam, kur sākumā atvērās mazāks izpletnis, kas vēlāk izvilka lielo – īsto.
Izlēkšana no lidmašīnas un pirmais brīvais kritiens.
Uzreiz 2 izpletņlēcēji pretendēja uz pirmā izpeltņlēcēja statusu, tie bija Grants Mortons un Alberts Berijs, kuri izlēca no lidmašīnas 1911. gadā.
1914. gadā Džordžija Brodvika veica pirmo brīvā kritiena lēcienu ar izpletni.
Vēlākā attīstība.
Straujāka izpeltņu attīstība sākās 1930. gados, kad tika izgudrotas daudz jaunas tehnoloģijas, materiāli, izpeltņi veidi. Tie bija paredzēti ne tikai cilvēkam, bet arī kravai un pat aviobumbām.
1960. gados aizsākās izpetņlēkšana kā sporta veids, kas turpināja savu attīstību arī nākamajās demsitgadēs un paralēli tam atvasinajās un attīstijās arī citi sporta veidi, piemēram kaitošana un vindsērfings.
Avots: parachutehistory.com
Foto:Pexels