FacebookTwitter

Elektromagnētiskie visai nezināmie ieroči

Pirmajā brīdī liekas - tā tāda paspēlēšanās ar starojumiem. Taču arī šis ir jauna veida ierocis var izrādīties bīstams lielām karaspēka vienībām. 



Šeit viss ir ar noslēpumu plīvuru klāts, un neviens neko pārāk konkrēti nezina. Tomēr teorētiski tiek pieļauta tādu esamība. Pasaulē risinās diskusijas. Un dažādi zinātnieki, eksperti dalās divās nometnēs. Vieni uzskata, ka šādi ieroči var būt spēcīgāki un ar lielāku iedarbību salīdzinot pat ar kodolieročiem. Otrajā nometnē dominē viedoklis - ka šāds ierocis būs vien ar lokālu un nelielu ietekmi, kas arīdzan var dot kādu ieguldījumu kaujas mērķu sasniegšanā.

Pirmajā nometnē - ir piekritēji, ka pietiek uzražot kādu bumbu, kur mazāk akcents uz triecienvilni un fiziskajiem grautiņiem, bet vairāk piestrādāts pie elektromagnētiskā izstarojuma. Tas vienā mirklī var sabojāt visas pretinieka elektriskās ierīcies. Līdz ar to visa izlūkošana un kaujas vadīšana tiek izsista no ierindas. Un tā jau ir puse no uzvaras.

Otrās nometnes piekritēji saka - ar mazākas jaudas bumbām var izsist no ierindas dažus komandpunktus, un tāpatās kaujas vadība būs stipri apgrūtināta. Mazākas elektromagnetiskās bumbas ražot, tie ir arī mazāki izdevumi. Ar kādiem var panākt apmēram tādu pašu efektu kā ar liela spēka bumbām.

Gan lielāku, gan mazāku bumbu gadījumā - patreiz ir apgrūtinoši izgudrot kādu reālu konstrukciju, kas izstaros masīvus radioviļņus. Tamdēļ mums pietrūkst ziņas par tādu ieroču esamību.

Krievijā "RAH" institūtā tiek pētīta iespēja izraisīt kaut ko līdzīgu vadāmam zibens spērienam. Kā zināms, dabā dažs zibens sper ar milzīgu spēku: nogalinot cilvēkus, izraisot ugunsgrēkus un graujot celtnes. Lai zibeni padarītu vadāmu, tad atsevišķos iecirkņos negaisam tuvojoties - pietiek izkaisīt virs "nevēlamās" teritorijas sīkas metāliskas daļiņas (teiksim, alumīnija pulveri), kas novrizīs arī zibeni uz turieni ar visām no tā izrietošajām sekām. Tomēr arī paša reālā negaisa daba ir daudzejādā veidā neizpētīta, nevaram noprognozēt pat precīzu zibens spērienu, kur nu vēl to novirzīt. Līdz ar to arī šis ieroča veids ir vien tikai kā daža militārpersonas un rakstnieku fantāzija.

Pagaidām vienīgais daudzmaz izmēģinātais variants ir - ar elektrības impulsiem palaist šāviņu, piešķirot pietiekami kaujas ātrumu. Princips tāds, ka šāviņu uz speciālas lafetes paātrina ar virzītu elektrisku impulsu, līdz tas iegūst milzigu ātrumu. Tāda sistēma izmēģināta ASV bruņotajos spēkos vēl 80'tajos pagājušajā gadsimtā, tomēr šāda programma tad tika aizvērta. Par problēmu tika atzīta neiespējamība mainīgajos kaujas apstākļos pievadīt šādam lielgabalam elektrību,

Bet laiks iet - un šodien jau eksistē citas eksperimentālas iestrādes. ASV tādas ir "Silent Guardian", Krievijā "Ранец " - kur princips balstās uz to, ka ierīce ģenerē šauru elektromagnetisko viļņu šāviņu jeb spēcīgu stara impulsu, kas vērsts uz konkrētu mērķi. to izvedot no ierindas. Tāds stars strādā pat vairāku kilometru attālumā. Un patreiz tiek strādāts pie mazāka gabarīta ieroča, kas varētu ar tādu pašu spēku strādāt uz pretinieku, un tāds varētu būt kājnieka uzkabē. Protams, šie darbi notiek lielā slepenibā. Un izmēģinājumi pie kādiem rezultātiem arī nav veduši, vien dažreiz naktī panākta mākslīga ziemeļblāzma. Kas ir nekas cits, kā jonosfēras spīdēšana nelielā iecirknī apmēram 15-20 kilometru augstumā. Pa reizei parādās medijos ziņas par nezināmām gaismām debesīs dažviet Krievijā...

Patreiz ir ziņa tikai par vienu speciālas bumbas pielietojumu Irākas kara laikā, kur bumba tika pielietota ar masīvu elektromagnētisko izstarojumu. Tas paralizējis Irākas TV raidījumus uz vienu stundu. Bumbu nometa ASV gaisa spēki, kas liecina - darbs elektromagnētisko ieroču frontē šajā valstī turpinās.

Kā viss izskatās perspektīvā? Gan fatāli, gan .. arī kā nerealizējama fantāzija. Pirmajā gadījumā šādi ieroči var noklūt nepareizās rokās, un tad pēkšni kādā reģionā var strauji izmainīties spēka samērs. Nav grūti iedomāties situāciju, kad šodien augstā pakāpē kompjuterizētā kaujas tehnika iziet no ierindas. Šodien katrs tanks apgādāts ar savu kompjūteru, bez kura tas kaujas laikā var pārvērsties par nederīgu metāla čupu. Tāpat arī komandpunkti, kuri bez elektrificētiem sakariem rodas situācija "cilvēks bez acīm". Otrajā gadījumā - šādu elektromagnētiskiem ieroču izstrādei vajadzīgi daudzi resursi, un rezultāts izpaliek. Jādomā, ka arī izpaliks tuvākā nākotnē.

Raksta un attēlu (c) avots: http://warfiles.ru/