FacebookTwitter

10 mīti par militārajiem droniem un bezpilota aparātiem

Šīs bezpilota ierīces gūst aizvien jūtamāku atsaucību. Nu jau desmitiem dažādu modifikāciju bezpiloti lidaparāti ņem dalību militārajās un arī civilajās aktivitātēs. Cilvēkiem ir vairāki mīti par lidojošajā bezpilota ierīcēm. Atliek tikai ieviest skaidrību. 



Kā tad ir ar bezpilota lidojošo ierīču lietām?

* "Tās ir bezpilota ierīces". Tā nav pilnīga taisnība. Jēdziens "drons" ir sasaistē ar to, ka tā lidojumā pilota-operatora līdzdarbošanās ir minimāla, kamēr lielās bezpilota ierīces ir tomēr ar vadību. Tās tiek vadītas no zemes, bet pie vadības pults ir operatori, kurus nosacīti var dēvēt arī par pilotiem.

* "Tas šodien ir jauninājums". Jāsaka, ideja par bezpilotu lidojošām ierīcēm nav jauna. Pirmo reizi šāda ideja radās jau 19. gadsimtā. 1849. gadā austriešu karaspēks, kas karoja tajā gadā Itālijā, uz Venēcijas pusi palaida 200 balonus bez cilvēkiem un ar sprāgstvielām, kuriem vajadzēja sprāgt pēc fiksēta laika. Tas pasākums ne visai izdevās, jo pēkšņi mainījās vēja virziens. Tas šos balonus atdzina atpakaļ pie austriešiem, tomēr daži sprāga Venēcijā. Bet Pirmā Pasaules kara laikā ASV nonāca līdz bezpilota lidmašīnas izmēģinājumiem. Tomēr tie nevainagojās ar pasākumiem, un 1919. gadā no tā projekta atsacījās.

* "Dronus vada pavisam neliels cilvēku skaits". Nav taisnība. Lai gan cilvēku skaits dronu vadīšanai ir drusku mazāks, tomēr tas ir pietiekami liels. Ja runājam par dronu militārajām vienībām. Reizēm tie pat vairāk, nekā tradicionāli pilotējamos gaisa aparātos. Tostarp nepieciešami atsevišķi cilvēki gan dronu kursa nospraušanai, gan arī telekameru operatori.

* "Viņi reti bojājas un krīt zemē". Nav taisnība. Jebkuras militārās tehnikas apkalpošana ir dārgs pasākums. Turklāt droni, kā jau ikviena jauna iekārta, tomēr salīdzinoši bieži zaudē lidošanas spējas un neplānoti piezemējas. Pagaidām šādu avāriju ir salīdzinoši maz, tomēr to skaits strauji pieaug. 2004. gadā Afganistānā tādu avāriju bija 8, 2012. gadā tādu gadījumi bija jau 28. Un lielākākā daļā gadījumos krišanas iemesli ir nezināmi. Te vēl ir viens cits sarežģījums, tie droni nokrītot pretinieka teritorijā - tie ir jāiznīcina pavisam, lai pretiniekam netiktu šīs tehnologijas ar visiem noslēpumiem. Tas nozīmē, caur pretinieku izvietojumiem caur risku dzīvībām ir jāsūti izlūki ar speciāliem uzdevumiem.

* "Ja izjauks komunikāciju, tad viņi visi nokritīs". Arī nav taisnība. No zemes tos grūti notriekt, jo visa vadība notiek caur pavadoņiem. Bet sakari no zemes ar pavadoņiem ar šauru staru starpniecību, šos sakarus ir ļoti grūti izjaukt. Tomēr, ja komunikacija tomēr ir izjaukta, tad militārie droni pārslēdzas uz "B- plānu" un turpina pildīt uzdevumus, kamēr neatsākas sakari ar operatoru. Vieglāk ir izjaukt sakarus ar mierlaiku komerc-droniem, ar kuriem sakari tiek uzturēti ar parasto radioviļņu starpniecību. Militāro dronu sakarus izjaukt, tas ir arī dārgs pasākums.

* "Viņi gaisā vispār var uzturēties īsu brīdi". Tāds mīts, kas ir nepatiess, ir radies tamdēļ, ka gandrīz visi miera laiku cilvēki zina mazos civilos dronus, kas darbojas uz baterijām un gaisā var uzturēties maksimums 15 līdz 30 minūtes. Tomēr militārie bezpilota aparāti ir pielāgoti pavisam citiem standartiem un var no gaisa pildīt uzdevumus daudz lielākā laika intervālā. Jo darbinās ar degvielu. Piemēram, amerikāņu "Predator" savus uzdevumus var pildīt 27 stundas no vietas, krievu analogs "Дозор-600" - līdz 30 stundām. Bet koporācija "Global Observer Stratospheric Persistent " nesen izmēģināja savu bezpilota ierīci, kas var pacelties līdz 20 kilometru augstumam un spēj atrasties gaisā nepārtraukti 168 stundas.

* "Tos var vadīt gandrīz jebkurš". Attiecībā uz militārajiem bezpilotniekiem, tā nav taisnība. Lai šādus vadītu, nepieciešama laba gatavošanās un apmācības. Protams, dažreiz ir kāda līdzība ar komputerspēlēm, ko lieto daudzi pusaudži. Tomēr reālajās militārajās darbībās atbildības līmenis ir pavisam cits. Un ne katrs tāds spēlmanis būs gatavs pārsēsties pie nopietnas bezpilota vadības,, kur cita starpā ir jāveic uzbrukums reāliem un dzīviem cilvēkiem.

* "Tiem jau ir gatavs saraksts ar mērķiem". Nav taisnība, droni spēj ieraudzīt, saprast mērķi, taču gala lēmumu pieņem komandieris uz zemes.

* "Bezpilota ierīces ir autonomā režīmā strādājoši". Nav taisnība - vismaz attiecībā pret militārājiem aparātiem. Jau pieminējām, ka tos tiešajā režīmā vada operatori no komandpunkta. Vien atsevišķos lidojuma posmos to lidojums notiek nosacītā automā pakāpē, jo trajektoriju dažos posmos vada kompjūters no tā paša komandpunkta. Tomēr tas nenozīmē, ka nākotnē tādi autonomie aparāti nebūs... Piemēram, ASV notiek darbs pie bezpilota "komandas" modeļa. Šajā modelī būs, teiksim, 6 bezpilota militārie lidoņi, kuriem būs iedots galvenais uzdevums, bet tekošajā lidojumā dosies autonomi, savā starpā automātiski sazināsies - kad jāizseko un jāiznīcina mērķis.

* "Bezpilotnieki domāti - lai nogalinatu". Vismaz pagaidām bezpilota aparāti lielākoties darbojas kā izlūki vai teritorijas patrulētāji. Vispar līdz "Līča karam" bezpilota aparāti vien bija kā izlūki, neliela daļa no tiem tika padarīti par kaujas lidoņiem šā kara laikā. Tomēr šī tendence - šos padarīt par kaujas ierīcēm - uzņem apgriezienus. ASV līdz šim pilotējamā kaujas mašīna F-16 tiek padarīta par bezpilota režīmā vadāmu ierīci. Paralēli tiek izgatavoti bezpilota helikopteri ar ložmetēju bruņojumu. Tiek arī gatavotas "radaram neredzamas" lidmašīnas, kas tāpat gaisā stūrēsies bez pilota palīdzības. Te vien jācer uz politiķu lielo gribu, kas nākotnē neļaus karam izcelties nevienā pasaules daļā.

Teksta un attēlu (c) avots: http://hi-news.ru/