FacebookTwitter

Blogs pēc datuma: 2017-04

Principi, kas jāievēro dodoties un esot savvaļā.

Esot savvaļā, vienalga – vai tā ir pastaiga mežā, vairākdienu pārgājiens Latvijā vai eksotiskos džungļos, vai cita veida aktivitātes dabā, mums ir jāievēro daži principi, kass attiecas uz ēšanu un citiem pasākumiem, lai mēs varētu labāk adaptēties un nesaindēties ar pārtiku, kā arī – nodrošināt sev labāku aizsardzību.   Nēest nepazīstamus augus. Pirmais princips – neēst neko, par ko neesat 100% pārliecināti, ka tas ir ēdams. Dažādi augi ir ēdami tikai noteikās to augšanas stadijās, citi augi ir tādi, kuriem ēdama ir tikai noteika daļa. Pirmkārt tas attiecas uz nezināmu vidi un katrā klimatiskajā joslā var būt savas īpatnības. Ja kaut kādu iemeslu dēļ jūs māc šaubas, labāk to neaiztikt vispār.   Aizsardzība pret knišļiem. Dažādās klimatiskajās joslās var gadīties būt vidē, kurā ir daudz agresīvu un nepatīkamu knišļu, kuru kodumi var izraisīt nevēlmu alerģisku reakciju, pietūkumu vai pat saindēšanos. Vienmēr, pirms dodaties nezināmā pārgājienā, noskaidrojiet par attiecīgās vides knišļu īpatnībām un ņemiet to vērā. Apģērbs jāizvēlas tāds, lai tiem maksimāli apgrūtinātu piekļuvi jūsu ādai.   Dzeramais ūdens. Ir vietas Eiropā, īpaši ziemeļos – Skandināvijā, kur upju vai ezeru ūdens ir tik tīrs, ka tas ir drošs dzeršanai bez termiskas apstrādes, taču ja jums nav pārliecības par to, vienmēr jābūt iespējām ūdeni novārīt pirms lietošanas, lai būtu droši, ka tajā iespējamās esošās baktērijas aiziet bojā. Ūdeni pietiek novārīt 5 - 6 minūtes, lai tas būtu drošs dzeršanai.   Pārtika. Vislabāk pārtikas krājumus ir ņemt līdzi tik ilgam laikam, cik plānojat pavadīt savvaļā. Taču, ja jums rodas nepeiciešamība iegūt pārtiku dabā, tad vairumāga dījumu tas ir ir iespējams, ja vien jums ir zināšanas un iemaņas tās iegūšanā. Atceraties, ka ēst varat tikai to, par ko esat droši, ka tas ir ēdams. Nenāk par ļaunu vismaz teorētiski apgūt zvēru un putnu slazdu likšanas principus.   Orientēšanās un svarīgākie rīki. Pirms dodaties savvaļā, vienmēr sagatavojiet svarīgāko – kartes, kompasu, nazi, pirmās palīdzības komplektu, ūdens pudeles vai blašķes, apgaismes iekārtu - lukturīti utt. Tāpat jāatceras par uguns aizdedzināšanas iespējām, sērkoki vai kramiņš. Neaizmirstiet par tādām lietām kā spogulītis un svilpe – tos var izmantot, lai signalizētu ārkārtas situācijās.   Prioritātes ārkārtas situācijās. Ja ir gadījies nonākt ārkārtas situācijā, tad ir jāņem vērā, ka ir daži principi, kuri ir jāievēro, lai nodrošinātu lilāku varbūtību tik no situācijas laukā ātrāk un drošāk. Ja gadās nomaldīties, pirmais, ko darīt, ir paņemt 5 minūšu pauzi, apsēsties un pavērot apkārtni, iedzert tēju vai kaut ko uzēst, pirms iestājas panika. Lielā daļā gadījumu, situācijas mēdz atrisināties, taču ja tomēr tā nenotiek un jūs saprotat, ka jums nāksies pavadīt nakti, piemēram, mežā, tad jāņem vērā sekojošais Paliekat kur esat, nemēģiniet naktī meklēt izeju no meža. Daudzi cilvēki apamldās vēl dziļāk vai savainojas un pat iet bojā dēļ tā, ka neorientējas apkārtnē. Labāk nedarīt neko, nekā sastrādāt nepatikšanas sev un citiem. Vislabāk sagatavoties maksimāli komfortablai nakts pārlaišanai uz vietas. Ja ir radusies šāda situācija, tad jums ir jānodrošina trīs svarīgākās lietas: Siltums Sausums Un tad ūdens un pārtika. Vislabākais veids kā to nodrošināt ir – sakurt ugunskuru, kas arī var kalpot kā bākuguns meklētājiem, un iespeju robežās paslēpties no lietus un mitruma, ja tāds ir. Ideāli teltī, bet ja tādas nav, jūs varat mēģināt uzbūvēt primitīvu pajumti no kritušiem kokiem, kā arī izmnatojot esošos instrumentus, sagādāt papildus nepieciešamos materiālus.   Foto - Pexels