FacebookTwitter

Lidojošās zemūdenes - 2. daļa

Nesen rakstījām - jau aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos PSRS armijas priekšniecībia bija doma par zemūdeni, kas spētu arī lidot. Konstrukcijas sarežģītības dēļ toreiz gan no šī projekta atteicās. Tagad šajā virzienā strādā ASV armijas spēkos.



ASV Gaisa spēku galvenajā konstruktoru bāzē strādā pie jauna projekta, kas jau pēc dažiem gadiem varētu parādīties bruņotajos spēkos. Un arī šajā - amerikāņu - versijā tika paredzēts: ka lidojošā zemūdene, no attāluma fiksējusi mērķi, nolaidīsies zem ūdens. Kas ļaus mērķim piezagties pavisam pa slepeno.

Kā ziņo "The New Scientist" izdevums, ASV Aizsardzības ministrijas perspektīvo projektu agentūrā darbs pie lidojošās zemūdenes sākās jau 2008. gadā. "Pirms pāris gadiem šāda ideja likās visai muļķīga, bet šodien vairs ne", izdevums citē Grema Houksa, zemūdens lidmašīnas konstruktora no Sanfrancisko izteikumus.

Galvenā problēma, kas jāatrisina ir šāda aparāta būvētājiem - kā savienot lidmašīnas vieglumu ar konstrukcijas smagumu. Lai tā izturētu arī ūdens spiedienu pēc ieniršanas.

Jau 1934. gadā PSRS armijā bija iesākts darbs pie Borisa Ušakova projekta, kas bija iecerēts kā 3 motoru lidmašīna, kas pārlidos pāri jūras mīnu laukiem. Pēc tam tas nosēdīsies uz ūdens un ienirs, pēc tam no zemūdens pozīcijas tas izšaus torpedu uz ienaidnieka kuģa. Tomēr pirms kara atteicās no projekta tā sarežģītības pēc.

Aizvadītā gadsimta 60'tajos arī ASV konstruktora birojos parādījās "RFS-1 " un "Convair" projekti. Šie aparāti tika konstruēti kā mazjaudīgi - lidos vien nelielos augstumos un arī ne visai dziļi nirs. Tomēr tad tālāk par rasējumiem lieta nerisinājās.

Šodien "DARPA" konstruktora birojā strādā pie jauna hibrīdaparāta. Kas vairāk būs lidmašīna, mazāk kā zemūdene. Tātad - pamatā lidos, un tikai samērā reti ienirs.

Visas lietas atvieglina, šā vārda tiešā nozīmē, jaunie kompozītu materiāli - no kā šodien ražo arī parasto lidmašīnu konstrukcijas. Un kamdēļ gan oglekļa - keramikas materiālus, kas sevī apvieno gan vieglumu, gan arī izturību, nepielietot hibrīdlimašīnu celtniecībā?

Šāds aparāts darbosies ar dīzeļdegvielu, bet vilcējspēku iedos gāzes turbīnas. Paralēli tiek gatavots variants, kur mašīnu darbina elektrība no akumulatoriem. Pagaidām aprēķini liecina, ka tad baterijas būs tik masīvas - ka potenciālais lidaparāts tā arī nepacelsies.

Hibrīdkonstrukcijas vadošais speciālists Houks sakās esam - konstruēts jau nopietns aparāts, kas lidos ar 900km stundā ātrumu, spēs nolaisties ūdenī līdz 300m dziļumam, kā arī zemūdens režīmā varēs virzīties ar 18km stundā ātrumu. "Te varam teikt, ka lidmašīna lidos zem ūdens- jo vadība arī tad izskatīsies kā no lidmašīnas augstumiem", piebilst speciālists.

"To, ko cer sasniegt amerikāņi, tas izskatās pavisam ambiciozi", tā savukārt paziņojis britu Jūras spēku komandieris Džontrī Poviss un turpina, "ja viņiem izdosies veikt kaut vai pusi no iecerētā, tad tas jau būs liels panākums".

Jā, lidojošo zemūdeņu lappuse militārajā vēsturē nepavisam nav aizvērta.

Raksta avots un attēlu (c): http://alternathistory.com/