FacebookTwitter

Apmācības pret meteorītu uzbrukumiem

Iespējams, nākotnē mēs cīnīsimies ne vairs viens ar otru, bet gan ar nelūgtiem viesiem no Kosmosa. Tostarp pret šurp skrienošiem masīviem meteorītiem.



Nesen ASV dažā Losandželosas priekšpilsētā un tuvākā apkārtnē notika, šķiet, pirmās mācību evakuācijas darbības vēsturē, kas saistītas ar iespējamu meteorīta nokrišānu uz Zemes virsmas. Šajās macībās bija iesaistīti arī lieli ASV Nacionālās Gvardes un armijas spēki.

Jā, mums vēl nepietiek bruņojuma tam, lai savlaicīgi vēl tālā Kosmosā atvirzītu no esošās orbitas vai saspridzinātu Zemi apdraudošos meteorītus. Tamdēļ vien atliek cerēt, ka pārskatāmā nākotnē lieli debesu akmeņi Zemi nebombardēs. Tomēr laiku pa laikam notiek kas līdzīgs kā 1908. gada Tunguskā, kur nezināms no debesīm nācis ķermenis radīja kodolsprādzienam līdzīgu efektu. Kas par laimi notika gandrīz neapdzīvotā Sibīrijas apvidū. Bet daudz nesenāk - jau 2013. gada februārī masīvs meteorīts pārskrēja pāri Krievijas pilsētai Čeļābinskai, kur triecienvilnis izsita tūkstošiem māju logus un radīja vēl citus postījumus, tostarp cieta vairāk kā 10 cilvēki.

Mūsdienu tehnika ļauj laicīgi saskatīt lielus akmeņus, kas diametrā ir garāki par 50 metriem un kas gaitāmi tuvāk Zemei par Mēness attālumu. Viens no tādiem - ka jau iedots nosaukums Apofiss - drāzīsies tuvu garām Zemei 2029. un 2037. gados. Tiek pieļauta niecīga sadursmes iespēja arī ar mūsu planētu. Lieki sacīt, ka šāds akmens apmēram 50m diametrā, ja tas triecas zemes virsmā ar vairāk kā 20km sekundē ātrumu, izraisīs masu piestījumus. Kādus "apdzied" šodien fantastisko filmu režisori, piemēram lentē "Armagedons" ar Brūsu Vilisu galvenajā lomā.

Šo evakuācijas mācības organizēja ASV Aeronautikas aģentūra NASA un Ārkārtas situāciju novēršanas federālā aģentūra. Kā jau minējām, apmācībās piedalījās valsts Aizsardzības ministrijas spēki, kā arī ASV Atomenerģijas aģentūra, daudzas citas valstiskas un arī nevalstiskas organizācijas.

Saskaņā ar scenāriju - uz Zemes pusi dodas 100 līdz 250m diametrā ķermenis, kam jānokrīt Kalifornijas štata dienvidu daļā vai arī okeānā netālu no piekrastes.

Kā lēš zinātnieki, tad "sauszemes variantā" tas izraisīs kodolsprādzienam līdzīgu efektu, kas līdzinātos 1 000 000 tādu sprādziemu, kādi notika atombombardēšanas laikā Hirosimā, Japānā. Attiecīgi puse no Kalifornijas tiktu noslaucīta no zemes virsmas, bet teritorijā 1000km radiusā būtu vērojami nopietni postījumi. Ja šāds iekristu ūdenī, tad praktiski visās Klusā okeāna piekrastēs, atkarībā no attālumā būtu vērojami 2-20-30m lieli cunami viļņi, kombinācijā ar zemestrīci Kalifornijas lūzuma joslā. Attiecīgi ar visām no tā izrietošajām sekām. Reālajā evakuācijā pirms šāda notikuma nāktos pārvietot ap 13 miljoniem cilvēku. Šajās mācībās gan tika "evakuēti" daži tūkstoši.

Realitātē šīs mācības bija neliela apjoma, mazāk notikās reālās darbības, vairāk bija kompjūfer-modelēšana. Kur tika pētīts viss: sākot ar ietekmi dabā un visbeidzot ar cilvēku sabiedrisko domu, kā arī iespējami neprognozējamo iedzīvotāju reakciju šādās katastrofu reizēs. Nesen ieceltais NASA zinātniskā direktorāta vadīājs Tomas Surbuhens medijiem pēc mācību (kas risinājās šā gada vasarā) beigām sacīja: "mums jādomā nevis par to - vai šādi notikumi būs vai nebūs, bet gan par to - kad šādi būs... Un mums jābūt laicīgi gataviem pret notikumiem, kuru varbūtība ir ļoti maza, taču postījumi iespējami lieli. "

Kas attiecas uz bruņojumu, ko varētu nosūtīt Kosmosā ar mērķi laikus saspridzināt vai atvirzīt Zemi apdraudošos liela mēroga meteorītus, tad militārā doma šajā virzienā tikai attīstās. Līdz eksperimentālām versijām un vēl jo vairāk līdz attiecīgā bruņojuma sērijveida ražošanai vēl tāls ceļš ejams.

Avots un attēlu (c): https://defence.ru